banner 928x800

Khunto Hafanun Ix Guverno Tau Preoridade Setor Saúde, Edukasaun No Infraestrutura Ba Ainaro.

Tve-t Dili, Tersa-Feira 25/06/2024 –Bankada Opojiasaun Parlamentu Nasional Kmanek Haburak Unidade Nasional Timor Oan (KHUNTO), Liu husi intervensaun politika iha Parlamentu Nasional Segunda-Feira ne’e husu Husu Guverno atu tau Preoridade Ba Setor Saúde, Edukasaun, Ekonomia, Turizmu no setor Infraestrutura iha Monisipiu Ainaro.

Bankada opojisaun ne’e hato’o intervensaun ne’e lou husi deputadu  Antonio Verdial hateten katak katak hanesan Bankada opojisaun iha PN fo hafanun Nafatin Guverno atu tau preoridade ba Nesesidade Povu nian.

“Ami fokus hodi hafanun IX Governo Konstitusional, ba área rezional hanesan Munisípio Ainaro, Iha Setor Saúde, Menus Fasilidades Saúde, Rekursus Humanos,Falta aimoruk esensial ni aimoruk interligadus mós barak laiha, Transportes menus, Sasan hirak ne’ebe ami temi ne’e laos  tur-tur ami koalia hodi menang antena antena públiku. Lae ida “. Hateten Deputadu Antonio Verdial iha uma Fukun Parlamentu Nasional PN Segunda-Feira ne’e 24/06/2024.

Deputadu Antonio deklara tan katak  Bankada Khunto “Rekomenda ba Governu dasia, espesialmente ba Ministério Saúde hidi presta atensaun ba Posto Saúde Manelobas, Maubise, tamba  Posto refere desde kedas tempu administrasaun Indonesia too ohin loron, ladauk iha Posto permanente ida, maske ekipa tékniku husi Ministério Saúde, halo ona levantamentuba posto saúde refere, to’o ohin loron, ladauk halo buat ida iha ne’eba.

Iha sorin seluk, rekomenda mos tau tan pesoal saúde, iha Posto Saúde Bonuk, no labele haluha halo konstrusaun Posto Saúde, iha Gou Lau, Foho Kablaki nian hun. Asuntu hirak ne importante tebes hó nia objetivuhodi ita bele atende komunidades hó efetivu liu tán iha área ida ne’e.

“Ita hakat ba área Edukasaun, Bankada KHUNTO lori ita hakat ba iha Posto Administrativo Hatu-Udu, presija konstroi tan Edifísius Eskolares, nune’e mós aumenta tan manorin nain, iha EBF 1,2 Siklu Raibere, Goulau no Buifu. Razaun ami nian maka ne’e, fatin hirak ne’ebe ami sita, Manorin Nain Menus, nune’e mós estudantes barak, maibe Kadeiras, Mejas no Salas ba Prosesu Ensino Aprendijazen labele akumula”. Hateten Nia.

Nia hatutan tan katak , Ita haré mós ba área Infraestrutura atan hau rásik maka koalia bebeik konaba isue nebe importantebliga ba estradas, maibe, realidade husi terrenu maka haruka hau tenki nafatin koalia, no ohin fila fali hau husu ba Governo bele rona no konsidera netik atan ami lian, nune’e bele hala’o dezenvolvimento ba Estradas ligasaun Maibise-Hatubuiliko no Estrada ligasaun Hatubuiliko-Ainaro, Estrada ligasaun Urahou-Maubise ba Posto Turiskai Maunfahe (Mesmu foin daudaun Nai Ulun Ezekutivos ba halo ona lansamentu), maibe nafatin ami koalia hodi aselera prosesu hirak ne’ebe nakait ba malu ho Estrada Kasa-HatuUdu nune’e mós estrada husi Hatu’Udu ba Aiasa Same, Hatu-Udu ba GouLau Foho Kablaki nian hun, Hatu-Udu hó destinasaun Bobe, Bonuk no BuaFu.

Nune’e mos ba iha Setor  Ekonomia  Sujere  Governo  hodi  atensaun ba Merkadu Munisipal Ainaro, tamba Merkadoria nian Kondisaun ladiak ona no sujere mos atu hadia fatin Turizmo sira  Munisípio Ainaro ne’ebe mak iba  potensialidade, tanba durante ne’e  governo liu husi Ministério Turismo no Ambiente la dauk iha neon, hodi dezenvolva fatin sira iha ne’eba hó máximo, maske iha fatin balun hahú Kontroi ona  hanesan Rabilau no Ramelau, mesmu liu husi infraestrutura dakan ne’ebe la suporta. Presija tau matan mós oinsa dezenvolva Turismo Komunitário iha Aldeia Tastopa, Bikan-Tidin, hola fatin iha Posto Administrativo Hatu-Udu, Município Ainaro ràsik.

Alende ne’e mos Deputadu ne’e mos husu  Guverno atu bele rekonese Município Ainaro Ne’ebe ho  koñesidu hó hanesan fatin ba agrikultura, liu-liu Maubisse – Hatubuiliko, ne’ebe sai fatin ba Hortikultura, maibe to’o ohin loron Governo liu husi Ministério Agrikultura ladauk dezenvolva hó máximu, iha sorin seluk atu fasilita komunidade, hodi transporta sira nian produtu, ba deit Merkoadoria Doméstika no Nasional, Susar tebes amba kondisoens dalan la ajuda.

“Iha ne’e Bankada KHUNTO dala ida tan, ami hafanun IX Governo Konstitusional, espesialmente ba Ministérios relevantes atu servisu integralmente tengki integradu. Integradu iha Vizaun, Metas, Programas, Atividades no Sub Atividades, hó objetividade klaru maka hodi hatan ba espetativa povo ninian”. Tenik nia.

Tanba ne’e  Bankada KHUNTO  konsiderasaun ba investimentu iha sektor produtivas sira, hodi rezolve problemas sosiais, ekonomia doméstika ne’ebe ohin loron kontinua hó dominasaun produtus importadus sira, nune’e ekonomia doméstika ne’ebe  nafatin ladauk bele kontribua signifikativas ba reseitas rai laran.

Enkuantu dadaun ne’e maioria populasaun kuaze 65% halo sira nian vida moris iha agrikultura no sektor produtivas nudar fontes prinsipais ba moris maioria populasaun Timor Leste. Liu husi investimentu sériu iha sektor ida ne’e Nasaun ne bele ona oferese oportuinidade emoregu ba komunidades rurais sira, inklua agrikultor kiik sira, nune’e mós Agronegósius sira, hodi nune’e ita bele hamenus kiak no dezempregu iha rai laran.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *