Tve-t Dili, Segunda-Feira 01/07/2024 – Bankada opozisaun Frente Revolusionariu Timor-Leste Independensia (FRETILIN) Liu Deklarasaun iha Plenariu Parlamentu Nasional hateten IX Governu liu husi Ministeiru Edukasaun hodi la kontinua kontrata professores na’in 250 deit, maibe Eskola balun Ameasa taka tamba menus professores.
Polémika ne’ebé durante ne’e akontese Bankada FRETILIN nota katak, desizaun Ministra Edukasaun ne’e inkapasidade no nakonu ho asuntu polítiku hodi la sériu rezolve problema professór kontratadu sira ne’ebé mak oras ne’e dadauk sai polémika. Ministra Edukasaun rasik mak kria komplikasaun la ho estudu ka meiu ida ne’ebé mak adekuadu hodi bele rezolve problema refere.
“Eskola hotu hotu iha Teritoriu tomak iha nesesidade hodi aumenta profesores, ezemplu tinan kotuk 2023, Eskola sira iha Dili laran hanesan Ensino Baziku Central no filial (EBC/EBF no Ensino Secondario Geral (ESG) halo pedidu atu aumenta 359 professores la inklui ho Ensino Tekniko Vokasional (ETV) maibe ME seidauk responde, Ita akompaña katak desizasaun IX Governu liu husi Ministeiru Edukasaun hodi la kontinua kontrata professores 250 pesoas, FRETILIN lembra no hatene katak iha metas Planu Estratejiku Dezemvolvementu 2011-2030 nune’e mos iha programa IX governu nian prioritiza Pre-eskolar no la’os deit ida ne’e maibe iha audiensia no debate OGE 2024 iha planaria Ministra mos fo emfaze katak Pre-eskolar ne’e importante tamba halo preparativus ida ne’ebe diak tebes ba labarik sira hodi tama ba ensino baziku maibe atualmenete iha PRE-Eskolar barak mak ameasa taka”. Hateten Deputada Sancia Paixão Bano iha uma fukun Parlamentu Nasionál PN segunda-Feira 01/07/2024.
Tanba ne’e Bankada Opozisaun FRETILIN nia haree, problema profesór kontratadu nian, kuaze bolu atensaun ba povu tomak no Orgaun Soberania sira hotu, hanesan Presidente Repúblika(PR), Presidente Parlamentu Nasionál(PPN) no Primeiru Ministru(PM), Iha fulan Novembru 2023 Xefe Governu rasik hala’o audensia ho Manorin kontratadu sira, no promete atu resolve sira nia problema iha fulan ida nia laran no Presidente Parlamentu Nasionál liu husi audensia ho Ministeriu Edukasaun no Komisaun Funsaun Públika, Presidente Parlamento Nasionál rasik toma atensaun ba governu ho Ministeriu Edukasaun atu solusiona problema ida ne’e ho lalais iha durasaun tempu fulan ida nia laran.
“Nune’e mós Presidente Repúblika konsege fó nia reazen ba problema profesór sira nian no lori Señor presidente Repúblika to’o iha Ministeriu Edukasaun, maibé saidá mak akontese, intervensaun husi sosiedade sira, liuliu Orgaun Soberania sira laiha valor signifikante ida ne’ebé fó influensia ba Ministra Edukasaun, ho razaun hirak ne’e mak parlamentu nasional hodi hamosu projeto de resolução Nù 38/VI/1. Sobre a questão dos professores dos ensinos básico e sencundário contratdos em 2023 “. Hateten Deputada sancia Paixão Bano.
Sancia fundamenta katak, Profesór hanesan elementu-xave ida iha setor edukasaun tamba liu husi profesor mak bele forma estudante sira nia personalidade no forma estudante sira nia autonomia relasiona ho prinsípiu moral no krítiku sira, bainhira estudante sira atu ezerse sira nia sidadania, bazeia ba Estadu direitu demokrátiku.
Enkuantu bankada FRETILIN Husu ba IX Governu liu liu Ministra Edukasaun atu aplika ona rezolusaun ne’ebé Paralamentu Nasional aprova atu nune bele solusiona lalais problema profesores kontratadu sira atu nune professores kontratadu sira hanorin hikas iha estudante sira tamba estudante sira lakon nian direitu atu hetan prosesu aprendizajen durante fulan nen ona.
“Iha biban ida ne’e atu hateten deit katak estudante sira vitima liu ona ba polimika ida ne’ebé Sra. Ministra edukasaun kria no laiha vontade atu rezolve problema ne’ebé akontese. Iha premeiru trimestre durante fulan tolu nian laran estudante sira la tuir prosesu apriendezajen ba materia balun maibe eskola fo deit valor ba estudante sira no segunda trimestre ne’e mos sei kontinua tratamentu hanesan ba estudante sira. Tamba deit Ministra Edukasaun nian inkapasidade atu rezolve problema edukasaun liu liu problema profesores nian mak sei estraga kualidade edukasaun Timor Leste”. Tenik nia.
Deputada ne’e hatutan Problema falta profesór, sai difikulta boot ba eskola sira iha timor tomak, hanesan iha Munisipiu Manatutu, “Diretór Servisu Edukasaun hatete, problema mak profesór, eskola balun ita orienta ona halo jestaun no eskola sekundáriu jerál mak ita fó orientasaun dehan, karik koalia ho inan aman balun hakarak atu halo kontribuisaun ne’e ita labele bandu” signifika katak inan, aman tenki hasai osan oituan atu selu ba profesór sira ne’ebé durante ne’e Ministra Edukasaun hapara, hodi nune’e prosesu aprendizajen lao fila fali hanesan baibain.
Edukasaun nudar Seitor vital no importante ne’ebe bazeia ba konstituísaun da Repúblika RDTL iha artigo 59, katak Estadu rekunese no garante sidadaun hotu nian direitu ba edukasaun no kultura nune mos harii sistema ensino baziku universal, obrigatoriu no bainhira bele, saugati, no tuir lei haruka.
Enkuantu Relatoriu 120 dias mos revela katak Governu hakarak atu segura rekursu umanu nebe sufisiente no adekuadu hodi halao nian funasaun sira iha area edukasaun Maibe kontinua hapara profesores voluntariu sira ne’ebe formadu no iha esperiensia ona tinan barak.














