Reportagem: Sidonio Caet
Tve-t, Dili Quinta-feira (22/02/2024) – Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura (MESSK), José Honório da Costa Pereira Jerónimo estabelese Lei bazika Eskola Ensino Superior ba Medida Diploma primeiru no segundu inklui ba mudansa grau akademiku. Estabelesimentu Lei bazika Refere hetan ona Aprovasaun Husi Governu liu husi reniaun Konsellu Ministru iha palasiu Governu.
Medida sira ne’ebé propoin husi diploma ida ne’e, inklui substituisaun ba Diploma I no II iha ensinu superiór tékniku, ho Kursu Tékniku-Profisionál Superiór (CTePS, Sigla iha lia Portugés) ho durasaun semestre haat ba tinan rua.
Estabelesimentu ensinu superiór tékniku agora bele atribui grau no diploma Baxarelatu, lisensiatura ka mestradu profisionalizante, nune’e hadi’a situasaun anteriór ne’ebé iha dezigualdade kona-ba atribuisaun grau no diploma iha ensinu superior tékniku.
Tanba ne’e Medida hirak ne’e ho objetivu atu fasilita rekoñesimentu akadémiku internasionál ba estudante sira no hadi’a sira nia perspetiva serbisu iha área formasaun nian.
Alterasaun mós propoin ba durasaun siklu lisensiatura, ne’ebé agora sei hala’o durante semestre 8 ka 10 (ida-idak tinan 4 ka 5 ) no iha posibilidade atu atribui grau mestre nian hafoin tuir formasaun durante semestre 12, inklui parte ida ba lisensiatura ne’ebé integrada no labele haketak, korresponde ba semestre 8 primeiru hosi kursu mestradu integradu.
Enkuantu Lei Baze Ensinu Superiór ne’e inkorpora norma ida ne’ebé autoriza ensinu distánsia iha setór ne’e, ho konsiderasaun ba nesesidade sira ne’ebé hatudu ona iha tempu pandemia Covid-19 nian.
Tinan 14 liu, hafoin Lei Baze Edukasaun nian tama iha vigór, ninia objetivu la’ós de-it atu atende ezijénsia no dezafiu atuál sira, maibé mós atu asegura melloria kualidade liu husi kria Lei Baze espesífiku ida ba setór ensinu superiór. Lei baze Edukasaun sei nafatin vigora kuaze ninia totalidade tomak, sei halo de’it revogasaun ba matéria ne’ebé liga ba ensinu superiór.
Diploma ne’e estabelese katak, iha ensinu superiór, portugés tenke sai dalen prinsipál ensinu, peskiza no instrusaun nian, no tétum sei utiliza hanesan dalen apoiu iha prosesu sira ne’e rasik.
Estadu kompromete atu valoriza no dezenvolve lian tetun, ho objetivu atu lian ne’e bele uza hanesan lian prinsipál iha ensinu superiór. Iha exesaun ne’ebé prevee ona ba regra ida-ne’e, liuliu bainhira hanorin lian estranjeira, iha programa kooperasaun internasionál, no programa espesífiku sira ne’ebé ezije atu hanorin iha lian estranjeira














